Arī baldoniešiem emigrācija nav sveša

Katrs zina kādu ģimeni, kas ir pametusi Latviju un devusies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Tā var būt Skandināvija vai Eiropas, kāds devies vēl tālāk. Bet vairums izvēlas tuvākas teritorijas, jo tomēr saikni ar šejieni zaudēt nevēlas. Tādas ģimenes ir visā Latvijā. Baldone nav izņēmums. Te ir ģimenes, kuru vecāki dodas peļņā, bet bērnus audzina vecvecāki. Projām aizbrauc arī jaunieši, kuri nevar atļauties mācīties, bet arī darba nav. Emigrē arī ģimenes ar visiem bērniem. Sāk dzīvi jaunā vietā un ar jauniem noteikumiem.

Tas ir smagi gan psiholoģiski, gan emocionāli. Vieglāk ir tiem, kuri jau dzīvo ārzemēs daudzus gadus, izveidojuši tur stabilu dzīvi. Viņi nemētājas uz priekšu un atpakaļ. Bet tie, kuri aizbraukuši nesen vai plāno to darīt, ir sliktākā situācijā, jo imigrantu jautājums kļuvis daudz sensitīvāks. Valstis pieņem stingrākus noteikumus, pieaug neiecietība, dusmas, ir sociālā spriedze. Tas ir grūti, ja esi valstī, kur nejūties kā mājās. Tomēr alkas pēc normālas dzīves sev un ģimenei to liek izturēt.

Attālumi nav nepārvarami

Katru gadu vasarās un cits gadalaikos arī Baldonē var redzēt savējos, kas atbraukuši atpūsties, satikt radus un draugus, remdēt nostaļģiju pēc Latvijas. Vairāk brauc tie, kuriem te palikusi ģimene un daļa dzīves. Citiem joprojām ir te dzīvokļi un mājas, par kurām maksā, ko apkopj, izīrē. Kādam bērni joprojām tepat Latvijā un negrib nekur doties. Cik cilvēku tik situāciju un iemeslu. Katrs izdara tādu izvēli, kāda viņa situācijā ir vislabākā.

Tomēr nevarētu teikt, ka došanās uz ārzemēm ir lēmums uz mūžu un ar neatgriezeniskām sekām. Tagad taču pārvietošanās iespējas ir tik attīstītas un pieejamas, ka var jebkurā laikā dažās stundās atlidot uz Latvju. Ir taču ierēdņi, kuri strādā Briselē. Viņi ik pēc dažām dienām lido uz Latviju, jo viņu dzīve un ģimene ir te, tur tikai darbs. Viņiem gan lidojuma biļetes apmaksā. Tomēr arī mūsu tautiešiem ir iespēja iegādāties lētas aviobiļetes, lai pavadītu brīvdienas un svētkus kopā ar ģimeni Latvijā. Piemēram, lētas aviobiļetes tagad var rezervēt uz pavasara brīvdienām. Lētas aviobiļetes var ieplānot jau arī vasaras atvaļinājumam. Tad aizbraucēji var atlidot uz šejieni, vai arī no šejienes doties apskatīties, kā dzīvo tuvie cilvēki citā valstī. Pie reizes būs arī tūrisma brauciens.

Jauniešiem – iespējas un sevis meklējumi

Pavisam loģiski var šķist tas, ka uz ārzemēm strādāt, dzīvot un studēt dodas jaunieši, jo viņi ir sava dzīves ceļa meklējumos, bieži vien īsti nezina, ar kādu profesiju vēlas saistīt savu nākotni. Viņi arī vēlas uzlabot svešvalodu zināšanas. Un to vislabāk var izdarīt, ja dzīvo attiecīgā valodā runājošā sabiedrībā. Ārzemju studenti nav nekāds pārsteigums vai bieds nevienā valstī, viņus pieņem kā normālu parādību multikulturālā pasaulē. Liela daļa šo jauniešu ārzemēs iegūst pieredzi, izglītību, apskata pasauli, izdomā, ko un kā vēlas darīt savā dzīvē. Un pēc tam atgriežas Latvijā, lai iecerēto realizētu. Un viņu pieredze ir bonuss, kas palīdz atrast labāku darbu. Daudzi jaunieši šo ceļu izvēlas jau uzreiz pēc vidusskolas, citi pastudē, saprot, ka īsti nezina, vai iet pareizo ceļu, un tad aizbrauc.

Ģimenes cilvēkiem – cīņa par izdzīvošanu

Nedaudz cits stāsts ir tie cilvēkim, kuri vairs nav vieni. Viņiem ir rūpes par kādu. Tā ir ģimene, saimniecība, bērni, saistības, kredīti. Tie ir pienākumi, par kuriem nevar aizmirst, tos nevar ignorēt, tāpēc ir jāmeklē risinājumi, lai tiktu ar visu galā. Ja nevar šeit nopelnīt, lai ģimenei varētu nodrošināt pamatvajadzības, tad tiek domāts par darbu ārzemēs. Kādreiz peļņā brauc viens no vecākiem, citreiz abi, ja bērni jau ir lielāki un paši var par sevi parūpēties. Un nav retums, kad projām dodas ģimene ar visiem bērniem, jo smagi ir šķirties no pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Tā ir realitāte, ko redzam ikvienā Latvijas novadā, jo cilvēki vēlas dzīvot. Un tāpēc nākas pieņemt arī lēmumu aizbraukt. Vismaz uz laiku.