Bedres – pavasara aktualitāte Nr. 1

bedres

Ja paskatās, par ko raksta presē, interneta portālos un runā televīzijā, tad jāsaka, ka viens no aktuālākajiem tematiem šajā pavasarī pavisam noteikti ir bedres uz ceļiem un vispār kritiskais ceļu stāvoklis visā Latvijā. Un tam nevar nepiekrist, jo arī Baldones novads nav izņēmums. Lai arī vietām ceļiem nav ne vainas, tomēr cilvēki taču dzīvo visur, ne tikai pie galvenajiem ceļiem. Uz viņu mājām ved mazākas nozīmes ceļi, ceļi ar grants segumu. Un tie pavisam noteikti nav nosaucami par labiem. Bedre pie bedres, jau sen sabrucis asfalta segums, lāpītās bedres, kas jau pēc neilga laika atkal ir izdauzītas. Tas tiešām ir pamatīgs apgrūtinājums un arī negatīvu emociju avots dienu no dienas.

Ja vēl pašu autobraucēju negatīvās emocijas agri vai vēlu noplok, jo saprotam, ka vienā dienā jau tie ceļi nemainīses, tāpēc būs vien kaut kā jābrauc, tomēr tas neko nelīdz tam, ka automašīna visu laiku tiek aktīvi lauzta. Es uz servisu braucu vismaz divas reizes mēnesī. Visu laiku kaut kas jālabo, jāmaina rezerves daļas. Mainīju pat sabojātu riepu. Izdevumi, ko bedrainie ceļi rada automašīnas uzturēšanai, ir tiešām iespaidīgi. Regulāri jāpērk gan rezerves daļas, gan jāmaksā servisa puišiem, kuri paveic praktisko darba daļu. Cenšos meklēt lētākos variantus, tāpēc rezerves daļas pasūtu arī https://www.trodo.lv/rezerves-dalas. Tur ir plaša izvēle, labas cenas un pārliecība par kvalitāti.

Lai cik laba un jauna būtu automašīna, pret šiem trakajiem ceļiem tas nelīdz, cieš gan vecās, gan jaunās automašīnas. Servisā puiši teica, ka viņu klienti atgriežas ar apskaužamu regularitāti, lai novērstu ceļu radītās sekas automašīnas ritošajā daļā. Un tad tiešām nav skaidrs, par ko mēs maksājam ceļa nodokli. Tagad gan prieks dzirdēt, ka ir sarosījušies aktīvisti, kuri organizē protestus un akcijas, lai pievērstu uzmanību ceļu stāvokļa problēmai.

Saprotams, ka galvenie ceļi ir prioriāte, tie jāuztur aktīvāk, jo ir liels noslogojums, bet tas nenozīmē, ka var ignorēt visu to cilvēku vajadzības, kas dzīvo ārpus pilsētām. Tieši tur cilvēkiem braukšana ar auto vairākus desmitus kilometru ir ikdiena, lai vispār nokļūtu darbā vai nogādātu bērnus skolā, nopirktu pārtiku, nokļūtu pie ārsta. Pilsētā vēl var aiziet kājām vai aizbraukt ar sabiedrisko transportu. Bet lauku teritorijās nav izvēles. Ja nav auto, tad netiek nekur.