Darbs Rīgā, bet mājvieta citā pilsētā — ko tas nozīmē ikdienā

Zinām, ka liela daļa labi apmaksāto darbavietu ir tieši Rīgā. Tāpēc darbaspēks tur arī koncentrējas. Ja agrāk darba dēļ ģimenes pārvācās uz Rīgu, tad tagad notiek citi procesi — ģimenes meklē mājvietas ārpus Rīgas, bet saprātīga brauciena attālumā, jo labprāt saglabā darbu galvaspilsētā, izvēloties katru dienu uz darbu braukāt šos 50 un pat 100 kilometrus.

Ko ģimenei nozīmē šāda izvēle? Ar kādiem ieguvumiem un apgrūtinājumiem jārēķinās? Varu dalīties ar savu pieredzi, jo arī es jau vairākus gadus dzīvoju maršrutā Rīga-Baldone. Darbs ir galvaspilsētā, bet dzīvoju Baldonē, kur esam ar vīru iegādājušies nelielu māju.

Jāierēķina laiks un nauda braukāšanai

Viens no svarīgākajiem apsektiem, kam jābūt gatavam, izvēloties šādu dzīves modeli, ir tas, ka katru dienu vajadzēs no rīta un vakarā papildu laiku, lai nokļūtu uz un no darba. Manā gadījumā tā ir nepilna stunda no rīta un arī vakarā. Protams, citreiz šādu laiku ceļā pavada arī tie, kas brauc no Rīgas nomales uz centru vai otru Daugavas krastu.

Tāpat vēl viens apstāklis ir ceļa izdevumi. Gan sabiedriskais transports, gan savs auto prasa līdzekļus. Mēneša ietvaros tā summa ir pietiekami liela, lai būtu vērts izsvērt, vai darba alga atmaksājas.

Ērtāk ar savu auto

Es sākumā uz Rīgu braukāju ar sabiedrisko transportu, jo man patika pa ceļam lasīt, strādāt datorā, bet vēlāk sapratu, ka gribu lielāku neatkarību. Arī darba laiki pamainījās, tāpēc sabiedriskais transports vairs nešķita tik ērts.

Toreiz spēru svarīgu soli pretī savai mobilitātei — sāku apmeklēt autoskolu, jo vēlējos iegūt autovadītājas apliecību. Autoskola, ko izvēlējos, bija Rīgā, jo gribēju uzreiz iemācīties braukt galvaspilsētas satiksmē. Autoskola, ko izvēlējos, bija Credo Autoprieks, kas šobrīd skaitās lielākā autoskola. Uzticējos viņu kompetencei un labajām atsauksmēm. Un to nenožēloju. Autoskola iedeva man visu, kas vajadzīgs, lai es tiktu galā ar Rīgas satiksmi.

Vajadzīgs palīgs bērnu menedžmentā

Tā kā sanāk no rīta izbraukt no mājām stundu agrāk un atgriezties stundu vēlāk, mūsu ģimenē bija vajadzīgs cilvēks, kurš palīdz bērniem. Viņiem katram ir pulciņi, nodarbības, stundas beidzas dažādos laikos utt. Labi, ka Baldonē dzīvo arī vīra māte, kas labprāt uzņēmās šo slogu. Mēs viņu par to atalgojam, jo tas tomēr ir atbildīgs uzdevums. Viņa kādreiz arī aiziet uz sapulcēm skolā vai bērnudārzā, ja tiešām nevaram izrauties. Ja nebūtu šāda atbalsta, tad diez vai plāns ar strādāšanu Rīgā mums izdotos, jo arī vīrs tagad brauc uz darbu Rīgā.

Vakari un brīvdienas paiet mierā un klusumā

Toties visām šīm neērtībām un dzelžainajai plānošanai pretī stāv tas, ka varam vakarus un brīvdienas pavadīt mierā, klusumā. Mūsu māja ir uz nelielas ieliņas, mums ir pagalms, dārzs, siltumnīca, bērniem ir batuts un citas izklaides. Dzīvojot Rīgā, mēs neko tādu nevarējām atļauties, jo māja Rīgā mums izmaksātu daudz dārgāk. Te nedaudz ir lauku sajūta. Bērniem ļoti patīk dzīve ārpus Rīgas. Viņi varēja tikt pie mājdzīvniekiem — kaķa un suņa, ko tik ļoti vēlējās Rīgā, bet dzīvoklī tas nebija iespējams.

Protams, ka izvēlei strādāt vienā vietā, bet dzīvot citā ir savas ēnas puses, tomēr ir arī ieguvumi. Katram pašam jāizsver, kas nozīmīgāks, ar kādām neērtībām esat gatavi samierināties.