No Baldones līdz Preiļiem – vien pāris eiro makā un pudele ūdens

autostops

Kāds mans draugs, dzimis un audzis Baldones novadā, šovasar diezgan spontāni nolēma veikt brīnumainu ceļojumu. Patiesībā tās bija derības. Es viņam teicu – tu jau nevarēsi. Viņš teica – saderam? Un, protams, ar to viss sākās.

Grāmatvedis, kam vienmēr sporta stundās bija “neieskaitīts”

Es viņam solījos par šo spontāno ceļojumu uzrakstīt blogā. Tāpēc zinu, ka viņš lasīs. Tas nozīmē, ka nedrīkstu rakstīt, ka viņš ir nūģis, kaut gribētos.

Mēģināšu savādāk.

Armands ir grāmatvedis. Kopā mācījāmies skolā. Viņam patika cipari un matemātika, tāpēc mēs sadraudzējāmies. Man riebās matemātika, vajadzēja kādu, no kura norakstīt mājasdarbus un špikot kontroldarbus. Tā mēs sasēdāmies kopā un palikām kopā līdz vidusskolas beigšanai.

Armands visu laiku runā par darbu un par cipariem, kurus es nejēdzu. Man vienalga, kāda ir populārā grāmatvedības programma šogad, kāda ir dārgākā grāmatvedības programma vai kura ir pati iemīļotākā Armanda grāmatvedības programma (https://ekonts.lv/). Atklāti sakot, man jau vārdu salikums “grāmatvedības programma” izraisa vēlmi pasūtīt bārā piecus šotus, lai izsistu no drauga to grāmatvedību!

Ko es vispār ar to gribēju teikt…

To, ka viņš nekad nebūtu bijis spējīgs uz ko traku. Es jau ar nē, jo es esmu pārāk slinks. Toties viņš – pārāk pareizs.

Izaicinājums pieņemts

Kādā vaļīgākā pasēdēšanas reizē es pasmējos – braucam uz Preiļiem meitenes lūkoties. Izrādās, ka nav auto, lai brauktu. Bet Armandam esot jauns velosipēds!

Vārdu pa vārdam, vārdu pa vārdam un nonācām pie slavenās frāzes – SADERAM?

Jūs neticēsiet! Mēs saderējām, ka Armands aizbrauks ar savu jauno velosipēdu no savas mājas Baldonē līdz Preiļiem, uztaisīs selfijus ar meitenēm un brauks atpakaļ. Atpakaļ atļauts braukt kā vien sirds kāro. Es nekad neticēju, ka viņš patiešām uz ko tādu parakstīsies!

Baldone – Preiļi

Mani pārņēma viegls šoks, kad Armands uzsēdās uz savu velosipēda ar vienu plānu mugursomu vien. Prasīju, kas somā – pudele ūdens. Pasmējos, sak, vai tu esi jocīgs, tev tak pēc kilometra jau tā pudele būs izsūkta sausa! Nē, viņam priekš tam esot nauda (jau aprēķinājis, cik vajadzēs). Ārprāts, tas cilvēks taču ir traks, es nodomāju un palaidu labāko draugu nāvīgi bīstamā ceļā!

Liels bija mans pārsteigums patiešām saņemt no viņa fotogrāfijas no ceļa. Un pēc dažām dienām arī superīgus selfijus ar Preiļu skaistajām meitenēm. Mans draugs, nūģīgais grāmatvedis, bija pamatīgi sevi pierādījis un pārkāpis visas savas robežas. Vienkārši neticami!

Atgriežoties mājās

Es biju patīkami pārsteigts par drauga sasniegumu. Protams, nepatīkami bija tas, ka zaudēju derībās Martellu un 100 EUR. Tomēr, par spīti tukšajam makam un nelielajam rūgtumam sirdī nolēmu, ka braukšu draugam pakaļ ar auto, lai jau šim tas prieks tiek.

Daudz jau nestāstīšu, bet mēs vēl paspējām Latgalē paballēties, iepazīties ar dažiem kolosāliem cilvēkiem un tikai tad atgriezāmies mājās. Redzēju, ka mans čoms ir patiešām atvieglots, kad iebraucām viņa mājas pagalmā. Ko lai saka, pasaulē ir labi, bet Baldonē vislabāk.